Pats galvenais jautājums ir, darbs. Ja ir darbs, tad arī var veidot savu dzīvi Apvienotā Karalistē. Protams tā patī problēma pastāv arī Latvijā. Es domāju kad, kādi 70% no jau aizbraukušiem latviešiem paliktu Latvijā, ja tajā būtu darbs. Bet diemžēl nav.

   Arī Anglijā ir problemātiski atrast darbu. Un ja atrodi, tad viņš ir gandrīz par svistmaizi. Es iepriekš jau stāstīju par darba stundām, un par izdevumiem dzīvojot Apvienotā Karalistē.

   Tika izanalizētas milzum daudz dažādas WEB vietnes, kurās tika stāstīts par šo darbības veidu (pieredze, atsauksmes, komentāri, kritika). Arī dzīvē tiekoties ar šiem cilvēkiem, man ir interesanti vērot viņu darbu. Analizēt tautas reakciju. Salīdzināt viņu profesionalitāti, ar savu. Un izdarīt no visa dzirdēta un redzēta, secinājumus. Biznesā jāzin savus konkurentus, un jāmācās no viņu pielaistām kļūdām.

   Bet, kā runā tautā, - „kas nerisķē, tas nedzer šampānieti”.

   Risks pastāv vienmēr, un visur. Vai tad mēs nerisķējam piemēram, pieņemot lēmumu braukt meklēt darbu ārzemēs? Es, uzskatu ka ir grūti pieņemt tādu lēmumu, it sevišķi ģimenes cilvēkiem, kuriem mājās paliek dzīvoklis vai māja, bērni, vecāki, radi, draugi. 90% izbraucēji, un arī tie kas varbūt vēl taisās braukt, visi viņi brauc neziņā. Tas pats bija arī ar mani.

   Tomēr es sevi uzskatu par vienu no tiem veiksminiekiem, kas strādā, pelna, un dara to, ko māk ļoti  profesionāli. Uz doto brīdi man ir savs neliels biznesiņš. Uz sviestmaizītes varu uzlikt žāvētu gaļu, un aiziet uztaisīt kā šeit runā – šopingu. Bet tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka man ir darbs, kurš man ļoti patīk.

   Tāpēc, ja Jūs mākat darīt kautko sevišķi labi, un labāk par citiem, padomājiet varbūt ir vērts sākt ar vissmaz ļoti mazu biznesiņu? Anglijā ir daudz vieglāk veidot un uzturēt savu biznesu, nekā mājās, Latvijā. Un kas to lai zin, varbūt no šīs dzirksteles izaugs kāda jaudīga latviešu korporācija Apvienotā Karalistē.

   Veiksmi visiem, un Laimigo Jauno gadu!